|
fotokolekcija
|
2001.
gada 27. un 28. jūlijā plkst. 22:00
KAS?
Vairāk nekā 200 labāko tautas dejas
ansambļu no visas Latvijas ar aptuveni 5000 dejotāju.
30 dejas, sākot ar latviešu dejas zelta fondu un beidzot
ar darbiem, kas veltīti Rīgai un rīdziniekiem. 17 ievērojamākie
Latvijas un pasaules klaida latviešu horeogrāfi - deju autori,
kuri reizē ir savu deju virsvadītāji, skatuves deju rakstu
pārveidotāji monumentālos laukuma ornamentos. Astoņu lielo
Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Saulīte kā lieluzveduma
mākslinieciskā vadītāja. Valda Liepiņa režija, Jura Vaivoda
muzikālā vadība, Guntara Kambara scenogrāfija un gaismas
partitūra.
 |
|
KUR?
Skonto stadions,
modernākais Baltijā, pirmoreiz pārvērtīsies lielā deju
laukā, kas veidots Latvijas kontūrās. Četri milzīgi
umurkumura gaismas stabi simbolizē četru Latvijas vēsturisko
novadu centrus. Dejotāju straume laukumā ieplūst vietā,
kur ceļu caur Latviju sāk tās liktensupe Daugava, kuras
krastos pie ietekas Baltijas jūrā jau 800 gadus stāv
galvaspilsēta Rīga. |
|
KĀ?
Trīsdesmit dejas tēlo gan latviešu
temperamenta dažādās šķautnes, gan tautas bijīgo
attieksmi pret Dabu, cilvēku nodarbošanos ikdienā un svētkos,
godu un rituālu izdarības. Sava vieta arī Rīgai kā centrtieces
punktam, kas savāc visu Latvijas novadiem raksturīgāko.
Deju rakstus tvirtus un daiļus dara folkloras un etnogrāfijas
motīvi, kuri, gadsimtiem ritot, iegūst arvien dzīvākus un
modernākus ritmus. Deja, tāpat kā dziesma, ļauj vieglāk
pārciest nemieru un karu vētras. Deja ir kā aka uz savu
patību (būtību), deja ir logs uz visu pasauli, caurredzams
jebkuras tautas pārstāvim.
Koncerta
izskaņā dejotāju tūkstošus līksmā virpulī sagriež senās
Sudmaliņas to jaunajā, laikmetīgajā interpretācijā - kā
Jautrās dzirnavas, kuru turpinājums debesīs virs stadiona
izskan kā krāsains svētku salūts.
Eriks
Tivums
